Izvēloties bruņurupuci par mājdzīvnieku

Vieni no populārākajiem bruņurupučiem, kuri nu jau kļuvuši par mājdzīvnieku daudzām ģimenēm, ir Ziemeļamerikas kārbrupuči. Tie, galvenokārt, ir sauszemes bruņurupuči, lai gan tie mēdz pavadīt laiku arī seklā ūdenī (Āzijas kārbrupuči mēdz būt nedaudz vairāk ūdens mīloši). Salīdzinot ar ūdens bruņurupučiem, piemēram, sarkanausaino bruņurupuci, kārbrupuči ir daudz grūtāki un sarežģītāki mājdzīvnieki. Tie varbūt nav tā pati labākā izvēle jaunajiem bruņurupuču īpašniekiem, kuriem iepriekš ar šiem dzīvniekiem nav bijusi nekāda pieredze. Ar potenciālu dzīves ilgumu līdz 100 gadiem, šiem bruņurupučiem acīmredzami nepieciešamas ilgtermiņa saistības, tomēr jāsaka, ka vidējais dzīves ilgums nebrīvē turētajiem kārbrupučiem ir tuvāk tikai 40 līdz 50 gadiem. Tas tomēr tik un tā ir vairāk, nekā vidēji nodzīvo cilvēks – pilsētnieks. Ja tomēr esat izlēmuši par labu bruņurupucim kā savam turpmākajam mīlulim, tad mēģiniet atrast nebrīvē audzētu bruņurupuci. Savvaļā nozvejoti bruņurupuči mēdz būt lielā stresā, dehidrēties un ar izteiktu noslieci uz slimībām, kas var būt arī stresa izraisītas no vides maiņas un ilgās transportēšanas. Turklāt atbalsts savvaļā nozvejotu kārbrupuču tirdzniecībai var vēl vairāk apdraudēt to skaitu savvaļā. Bez tam – uzņemt mājās savvaļā dzimušus bruņurupučus ir aizliegts vairākās valstīs.

Bruņurupučus vislabāk meklēt pavasara beigās vai vasaras mēnešos. Vajadzētu izvairīties no kārbrupuču iegādes rudenī vai ziemā, kad tiem ir pārziemošanas laiks, lielāko laiku tie guļ un ir mazkustīgi. Pārliecinieties, ka bruņurupucis pēc sajūtām ir ciets (tam nav mīksta čaula) un tam ir skaidras acis un nāsis, čaula ir gluda, bez pietūkuma. Vēl gudrāk būtu iegūt izvēlētā bruņurupuča izkārnījumu paraugu, lai to pārbauda jūsu veterinārārsts pret jebkura veida parazītiem. Kā arī nekavējoties nogādājiet bruņurupuci vetārstam, ja tas pēc iegādes jūsu mājās ir pārstājis ēst.

Šiem bruņurupučiem patīk dzīvot svaigā gaisā. Labi izstrādāta āra māja, nodrošinot atbilstošu substrātu, mitrumu, piekļuvi ūdenim un aizsardzību no plēsoņām, darbosies labi piemērotā klimata joslā. Diemžēl, tas ir iespējams tikai tajās vietās, kurās kārbrupuči ir vietējie “iedzīvotāji”. Patiesībā lielākā daļa kārbrupuči jūtas labi tikai tad, kad tiem ir iespēja dzīvot ārā vismaz daļu no gada. Ja tas tiek turēts telpās, vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu pienācīgi izmēra būti, ņemot vērā siltuma, mitruma un apgaismojuma noteikumus. Iekštelpu mājvieta prasīs ievērojamu vietu un prasa labu siltuma avotu, daudz gaismas un UVA / UVB lampu, kas ir svarīga bruņurupuča D vitamīna un kalcija uzņemšanai organismā. Tiem ir jānodrošina arī daudzveidīgs uzturs. Kārbrupuči ir visēdāji, bet dažādu sugu un dažādu vecuma bruņurupučiem mēdz būt savas preferences – vai nu vairāk dzīvnieku olbaltumvielas vai vairāk veģetāriska uztura. Tie jābaro ar dažādiem pārtikas produktiem no abām grupām, tostarp daudz svaigu dārzeņu un augļu, kukaiņi, ar gaļa ar zemu tauku saturu, peļu mazuļi un citi pārtikas produkti.

Ziemeļamerikas kārbrupučiem raksturīga ziemas guļa un tas nedaudz sarežģī to turēšanu dzīvoklī. Ir jānodrošina piemēroti apstākļi ziemas guļai. Bet ja bruņurupucis nav labā veselības stāvoklī, tad tam nedrīkst ļaut pārziemot, jo var nepietikt rezerves un spēka, lai izdzīvotu. Dariet visu iespējamo, lai nodrošinātu bruņurupucim labu veselību pirms tas uzsāk ziemošanu.

Tāpat jāpatur prātā, ka kārbrupuči, tieši tāpat kā visi citi rāpuļi, var pārnēsāt salmonellu, tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgam veicot bruņurupuča ikdienas higiēnu un būra tīrīšanu. Noteikti vajadzētu valkāt cimdus un uzmanīties, lai bruņurupucis jūs nesakož.

Šis raksts tapis, sadarbojoties ar mūsu draugiem – http://www.feinkredit.com/.

Laba ģimenes kopdzīve

Televīzijā un daudzviet citur medijos mēs esam pieraduši redzēt labu ģimenes kopdzīves tēlu. Bet reizēm tā vien liekas, ka jūs esat vienīgā ģimene, kura strīdas. Katra ģimene ir atšķirīga, un katrai ģimenei iz kādas problēmas, bet ar labie darbiem un apņēmību mēs paši varam padarīt savu ģimenes idilli daudz labāku un emprestimo pessoal online. Attīstot attiecības ar savu ģimeni, mēs daudz labāk iepazīstam gan sevi, gan radiniekus. Neviena ģimenes dzīve nav perfekta, bet, ja jums būtu iespēja to uzlabot, vai jūs to darītu?

1. Izproti savus ģimenes locekļus
Ja nesapratīsiet viens otru, tad ikdienā var rasties daudz un dažādi pārpratumi un strīdi. Esiet visi kopā, kad vien tas ir iespējams, un iepazīstiet viens otru labāk. Daudzas ģimenes nespēj viens otru pilnībā izprast, jo viņiem nav pietiekoši daudz laika, lai satiktos vienam ar otru. Tāpēc plānojiet kopīgas brīvdienas, izbraucienus ar velosipēdiem vai lidojumu uz siltajām zemēm. Pat viens vakars nedēļā, kad uzspēlēt kopīgi kādu galda spēli un pēc tam pavakariņot neaizņemtu pārāk daudz laika, lai nevarētu būt izpildāms.

2. Cieniet viens otru
Visiem diena mēdz būt nogurusi, tāpēc piedomājiet, ka vakaros visi vēlas būt cilvēki un atpūsties. Tomēr, ja esat sanākuši kopā un katrs izsaka savu viedokli, tad nenopeliet to, bet uzklausiet. Iesakiet labākos risinājumus, izsakiet atzinību labākajām idejām vai emprestimo com cheque. Neviens cilvēks nav perfekts, tāpēc nevajag dusmoties par, jūsuprāt, nepareizu viedokli. Atceries, ka ļoti svarīgi ir arī piedot viens otram. Piedošana var dziedēt visu, kas ir saspīlējis jūsu attiecības.

3. Palīdziet viens otram
Kad vien redzat, ka māsai vai brāli, mammai vai tētim ir nepieciešama palīdzība – sniedziet to. Palīdziet jau sākot ar pašiem sīkākiem darbiem, kā, piemēram, durvju attaisīšanu vai cita dakšas nomazgāšanu. Mājas uzkopšanas darbi ies daudz ātrāk, kad darīsiet to visi kopā. Turklāt, bērni iemācīsies vairāk cienīt un uzturēt māju kārtībā, ja sapratīs, cik grūti to visu ir pēc tam savākt. Vecākiem nevajadzētu atteikt bērniem palīdzēt skolas mājas darbos, bet jāatceras, ka palīdzībai ir sava robeža. Vecākiem ir jāmāca un jāizskaidro, nevis jāpasaka viss priekšā. Laika gaitā bērni tad paliks slinki un nevēlēsies paši mācīties, ja būs pieraduši, ka vecāki visu izdara viņu vietā.

4. Sviniet svarīgas dienas
Protams, ne tikai tādus svinīgus svētkus kā Ziemassvētki un dzimšanas dienas, bet arī dažādus ģimenes sasniegumus. Sviniet pat to, ka esat sanākuši kopā pie viena galda. Apsveiciet ģimenes locekļus ar mazām dāvaniņām, pat, ja arī tam nav iemesla. Jauks žests, kad kaut ko sīku uzdāvina, rada vairāk prieka un ciešākas ģimenes saites.

5. Nelauziet solījumus
Nekad nelauz solījumus, kurus esi devis kādam ģimenes loceklim, kā arī draugiem un ikvienam cilvēkam – credito consignado. It īpaši ģimenes vidū solījumi ir ļoti svarīgi, un cilvēks ar jums rēķinās kā lielākais atbalsts.