Izvēloties bruņurupuci par mājdzīvnieku

Vieni no populārākajiem bruņurupučiem, kuri nu jau kļuvuši par mājdzīvnieku daudzām ģimenēm, ir Ziemeļamerikas kārbrupuči. Tie, galvenokārt, ir sauszemes bruņurupuči, lai gan tie mēdz pavadīt laiku arī seklā ūdenī (Āzijas kārbrupuči mēdz būt nedaudz vairāk ūdens mīloši). Salīdzinot ar ūdens bruņurupučiem, piemēram, sarkanausaino bruņurupuci, kārbrupuči ir daudz grūtāki un sarežģītāki mājdzīvnieki. Tie varbūt nav tā pati labākā izvēle jaunajiem bruņurupuču īpašniekiem, kuriem iepriekš ar šiem dzīvniekiem nav bijusi nekāda pieredze. Ar potenciālu dzīves ilgumu līdz 100 gadiem, šiem bruņurupučiem acīmredzami nepieciešamas ilgtermiņa saistības, tomēr jāsaka, ka vidējais dzīves ilgums nebrīvē turētajiem kārbrupučiem ir tuvāk tikai 40 līdz 50 gadiem. Tas tomēr tik un tā ir vairāk, nekā vidēji nodzīvo cilvēks – pilsētnieks. Ja tomēr esat izlēmuši par labu bruņurupucim kā savam turpmākajam mīlulim, tad mēģiniet atrast nebrīvē audzētu bruņurupuci. Savvaļā nozvejoti bruņurupuči mēdz būt lielā stresā, dehidrēties un ar izteiktu noslieci uz slimībām, kas var būt arī stresa izraisītas no vides maiņas un ilgās transportēšanas. Turklāt atbalsts savvaļā nozvejotu kārbrupuču tirdzniecībai var vēl vairāk apdraudēt to skaitu savvaļā. Bez tam – uzņemt mājās savvaļā dzimušus bruņurupučus ir aizliegts vairākās valstīs.

Bruņurupučus vislabāk meklēt pavasara beigās vai vasaras mēnešos. Vajadzētu izvairīties no kārbrupuču iegādes rudenī vai ziemā, kad tiem ir pārziemošanas laiks, lielāko laiku tie guļ un ir mazkustīgi. Pārliecinieties, ka bruņurupucis pēc sajūtām ir ciets (tam nav mīksta čaula) un tam ir skaidras acis un nāsis, čaula ir gluda, bez pietūkuma. Vēl gudrāk būtu iegūt izvēlētā bruņurupuča izkārnījumu paraugu, lai to pārbauda jūsu veterinārārsts pret jebkura veida parazītiem. Kā arī nekavējoties nogādājiet bruņurupuci vetārstam, ja tas pēc iegādes jūsu mājās ir pārstājis ēst.

Šiem bruņurupučiem patīk dzīvot svaigā gaisā. Labi izstrādāta āra māja, nodrošinot atbilstošu substrātu, mitrumu, piekļuvi ūdenim un aizsardzību no plēsoņām, darbosies labi piemērotā klimata joslā. Diemžēl, tas ir iespējams tikai tajās vietās, kurās kārbrupuči ir vietējie “iedzīvotāji”. Patiesībā lielākā daļa kārbrupuči jūtas labi tikai tad, kad tiem ir iespēja dzīvot ārā vismaz daļu no gada. Ja tas tiek turēts telpās, vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu pienācīgi izmēra būti, ņemot vērā siltuma, mitruma un apgaismojuma noteikumus. Iekštelpu mājvieta prasīs ievērojamu vietu un prasa labu siltuma avotu, daudz gaismas un UVA / UVB lampu, kas ir svarīga bruņurupuča D vitamīna un kalcija uzņemšanai organismā. Tiem ir jānodrošina arī daudzveidīgs uzturs. Kārbrupuči ir visēdāji, bet dažādu sugu un dažādu vecuma bruņurupučiem mēdz būt savas preferences – vai nu vairāk dzīvnieku olbaltumvielas vai vairāk veģetāriska uztura. Tie jābaro ar dažādiem pārtikas produktiem no abām grupām, tostarp daudz svaigu dārzeņu un augļu, kukaiņi, ar gaļa ar zemu tauku saturu, peļu mazuļi un citi pārtikas produkti.

Ziemeļamerikas kārbrupučiem raksturīga ziemas guļa un tas nedaudz sarežģī to turēšanu dzīvoklī. Ir jānodrošina piemēroti apstākļi ziemas guļai. Bet ja bruņurupucis nav labā veselības stāvoklī, tad tam nedrīkst ļaut pārziemot, jo var nepietikt rezerves un spēka, lai izdzīvotu. Dariet visu iespējamo, lai nodrošinātu bruņurupucim labu veselību pirms tas uzsāk ziemošanu.

Tāpat jāpatur prātā, ka kārbrupuči, tieši tāpat kā visi citi rāpuļi, var pārnēsāt salmonellu, tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgam veicot bruņurupuča ikdienas higiēnu un būra tīrīšanu. Noteikti vajadzētu valkāt cimdus un uzmanīties, lai bruņurupucis jūs nesakož.

Šis raksts tapis, sadarbojoties ar mūsu draugiem – http://www.feinkredit.com/.